Maijs

Mēnesis tuvojas vidum. Visi paliek tramīgi. Skolā var just patiesu aktivitāti - skolēni cenšas saraut mācības, 9. un 12. klases skolēni sāk satraukties, skolotāji bīda pēdējos slinkotājus. Mācību stundās ir grūti nosēdēt, bet pat mani, cilvēku, kuru var aizkustināt tikai patiesas vērtības, būs nedaudz žēl šķirties no skolas uz vasaru, lai gan padomājot par mājasarbu kaudzi, ieskaitēm...bet tomēr pietrūks. Skolā tiek labi pavadīts laiks - skolas un klasesbiedri, ekskursija, starpbrīži, pusdienu laiks n stuff. Kinda forši.

Svētdiena

Kruti sēdēt uz balkona un skatīties kā pa rajonu bērni skrien. Vienmēr atceros kā pats agrāk tā darīju. Savā ziņā tas pietrūkst, jo, kad tu esi pieaudzis, tad no tevis prasa atbildību. Es spēju atbildēt par visu, bet tiklīdz tu sasniedz kaut kādu posmu padsmit gados, tā viss, tu vairs nedrīksti smieties tāpat vien, tu neko nedrīkti. Sabiedrība uzspiež savu. Mūsdienu sabiedrība vispār ir slima. Ļoti. Pretīgi klausīties un skatīties.
Jā, pirmais ieraksts sanācis visai negatīvs. Atvainojos.